VIDES DEJA ir ikgadējs ceļojošs notikums, kas Latvijā jau vairāk kā desmit gadu garumā meklē savdabīgas spēles vietas, lai iepazīstināt skatītājus ar laikmetīgās vides dejas darbiem.
Darbs veidots kā kustīgas gleznas. Deja tiek izmantota kā atbalstošs elements. Horeogrāfa iedvesmas koordinātes: Lūznaviešu acīm jau pierastas ainavas. Sev uzdotie jautājumi: Cilvēks daba: Par vai pret, ārpus vai iekšpus? Es, mana māte, piens un siens. Atbildes: nav svarīgi.
Iestudējums stāsta par spēles un spēlēšanās nozīmi un nepieciešamību, tāpat kā bērnībā – nekas nav manījies, tikai mēs esam kļuvuši mazliet lielāki. Spēle ļauj saprast mūsu bailes, satraukumu un dusmas. Dejas izrāde aicina paskatīties uz sevi un pasauli ar bērna acīm - tikpat kritiski un radoši. Nekas sarežģīts.
Video un dejas performance “TABU” iemetīs skatītāju parastā, no pirmā skatiena, stāstā par civilizācijas un mežonīgās dabas satikšanos, tomēr, ja iedziļināties paša vārda “tabu” nozīmē, varat atklāt arī citas performances jēgas. Tabu ir kādas rīcības aizliegums, uzskatot, ka tā ir pārāk grēcīga vai svēta, lai cilvēks to atļautos darīt, un par šīs rīcības veikšanu cilvēks ir nolemts pārdabiskam sodam (enciklopēdiju definīcija).
Vai strukturizēt vai deformēt? Vai pastāv organizēts haoss?
Mēģinājums nojaukt robežas un noteikumus, ieejot laikā un telpā, kuru izveidojam mēs paši. Vai varbūt tā nav brīva izvēle. Vai var arī skatītājs izdarīt savas izvēles, neietekmējoties vai tieši ietekmējoties no performeru rādītās vides un telpas.