VIDES DEJA ir ikgadējs ceļojošs notikums, kas Latvijā jau vairāk kā desmit gadu garumā meklē savdabīgas spēles vietas, lai iepazīstināt skatītājus ar laikmetīgās vides dejas darbiem.
Viņas priecājās sarīkot skaisti baltus svētkus darzā. Bet vai dārzs priecājas viņas satikt?
Performance aicina pietuvināties radītāja un radījuma saiknēm. Ar kādiem atklājumiem sastopas mūsdienu Pigmalions, radot savu Galateju? Ar ko viņam nāksies samierināties, lai viņa radījums dzīvotu ne tikai viņa apziņā?
Krasts ir vieta, kur pieskaras, bet nesatiekas sauszeme un ūdens pasaule. Performancē ieskatās, kā pieskaras notiekošais un veidojamais, un kā nesatiekas ietekmējams un ietekmējošs.
Kas paliek pāri pēc divu spēcīgu lielumu mijiedarbības, ja tomēr ieraudzīt vienam otru pilnībā nav bijis iespējams?
Performance iemieso absurdu, tālās vai pavisam tuvās nākotnes ainu, reflektējot par cilvēka nepieciešamību, saikni un uzticības ar dabisko, tīro un veselīgo. Cik daudz mēs esam gatavi dabai šobrīd dot, ja tik daudz ko atņemam tai? Vai dabas un cilvēka līdzāspastāvēšana ir godīga?
Cieta, raupja un slīpa virsma ir vienīgā telpa, ko viņi pazīst. Četriem ķermeņiem no visa spēka ir jāsasprindzina muskuļi, lai viņi atkal un atkal virzītos augšup. Šajā skarbajā vidē sāk zust vitalitāte, bet nav nevienas vietas, kur ķermeņi varētu no jauna uzlādēties. Vai viņi var izdzīvot? Varbūt dažu metru attālumā ir vēl viena matērija?