Atskats uz Vides Deja 2020


21 Aug
21Aug

60 profesionāli mākslinieki - horeogrāfi, dejotāji, mūziķi, vizuālie mākslinieki, dramaturgi un scenogrāfi no 9 valstīm, kā arī laikmetīgās dejas entuziasti ņēmuši dalību VIDES DEJA 2020. 

Mākslinieki pirms festivāla nebija savstarpēji pazīstami. Radošās komandas tika izveidotas festivāla pirmajā dienā. 10 gadu ilga VIDES DEJA pieredze apliecina, ka šādā veidā izveidotas komandas savā radošajā procesā pārvar daudzus stereotipus un iekšējos ierobežojumus, un rada spilgtus darbus, izmantojot jaunas negaidītas formas, piepildītas ar sociāli būtiskiem vēstījumiem. Pirmajā festivāla dienā mākslinieki izvelējās savu performanču lokācijas. 

Pazīstamā Latvijas horeogrāfe Olga Žitluhina šogad sadarbojās ar komponistu no Austrijas Agustīnu Castilla-Avila, vizuālo mākslinieci Ievu Baumgarti un dramaturģi Tatjanu Meļehovu. Performance “Mēģinām daiļi” pēta skaistuma fenomenu un tika izspēlēta Padomju slepenajā bunkurā. 

Horeogrāfs no Beļģijas Niels Claes, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lietuvā, kopā ar mūziķi Artu Liporu, vizuālo mākslinieci Alisi Klimkani Līgatnes meža vidū izveidoja performanci “Barošana”, ar kuras palīdzību meklēja atbildi uz jautājumu: kāda ir saistība starp to, kā mēs rūpējamies par savām attiecībām ar citiem cilvēkiem, un to, kā mēs kopjam dabu? 

Horeogrāfi Zuzanna Kasprzyk un Andrzej Molenda no Polijas un mūziķis Kārlis Klaubergs atraduši Līgatnē lokāciju, kura ļauj skatītājiem paskatīties no meta līmeņa uz cilvēka lomu globālajā ekosistēmā. Performances “Puteklītis” epigrāfs tika ņemts no amerikāņu astronoma Kārla Sagana grāmatas: “Zeme ir ļoti maza skatuve plašajā kosmiskajā arēnā.”

Horeogrāfi Yelena Arakelow no Islandes un Klāvs Liepiņš no Latvijas, jau iepriekš sadarbojušies Islandē. Līgatnē viņi pievēršas nesenai pagātnei. Performancē “Mati kreppapīra krāsā” mākslinieki apvienojuši bijušo papīrfabrikas darbinieku dzīves stāstus ar laikmetīgo deju un pacēluši Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas problēmu līdz eksistenciālam līmenim.

Aktrises un režisores Vitas Malahovas, kura dzīvo starp Latviju un Itāliju, un mūziķa un aktiera Edgara Lipora performance “Krāmi” norisinājās pie Līgatnes Centra kapu kapličas. Mākslinieki tik smalki un jutīgi izmantojuši komēdijas del arte paņēmienus savā iestudējumā, ka arī tie skatītāji, kuriem norises vieta likās pārāk provokatīva, aplaudēja caur asarām un smaidiem.

Malgoržata Suś, poļu izcelsmes horeogrāfe, kura pašlaik dzīvo Portugālē, iestudēja savu performanci “2069, Zeme” Līgatnes alās un teritorijā blakus tiltam un aizsprostam. Izrādes mērķis bija radīt pārdomas par to, kā izskatīsies mūsu planēta, ja cilvēce nemainīs mūsdienās dominējošo uzvedības veidu atbilstoši klimata pārmaiņām, gaisa un ūdens piesārņojumam, gaļas patēriņam un citām ekoloģiskajām problēmām.

Performances “Kritiens” autors Elias Choi-Buttinger no Austrijas pieveršas mūžīgajam stāstam par pretrunām starp dzīvību un nāvi, radīšanu un iznīcināšanu, skaistumu un neglītumu.

Savukārt horeogrāfs no Austrijas Hygin Delimat pārsteidza visus skatītajus ar domāšanas un iztēles mērrogu. Pateicoties Līgatnes iespaidīgajai ainavai viņam izdevās reālizēt grandiozu performanci, kurā ar humoru stastīja par cilvēku populācijas atjaunošanu pēc ekoloģiskās katastrofas.

Festivāls tika realizēts pateicoties Līgatnes pašvaldības atbalstam. Daina Klints, Līgatnes kultūras un tūrisma centra direktore stāsta: “Man bija liels pārsteigums par izvēlētajām vietām, bet arī milzīgs, milzīgs prieks pēc tam. Man arī tika piedāvāts piedalīties vienā no performancēm kā izpildītājai. No sākuma man tas nelikās iespējams, jo biju noslogta ar organizatoriskiem darbiem. Bet Lilija Lipora mani pierunāja.. Paldies viņai pat to, jo pardzīvoju fantastiskas sajūtas. Es pēc tam saviem kolēģiem stāstīju, ka, ja ierobežo sevi tikai ar tehniskām lietām, tad nevar saprast kā varētu izkustināt savu kermeņi, lai notiktu enerģiju apmaiņa, kā ar kustību bez vārdiem var paust savas emocijas.”

Festivāla organizatori ir pateicīgi visiem māksliniekiem, festivāla dalībniekiem, skatītājiem un atbalstītājiem. Pateicoties viņiem festivāls kļuvis par kultūras pasākumu, kas iesaista cilvēkus aktivitātēs ar mērķi un piederības sajūtu.

Mēs esam gandarīti, ka izdevās piesaistīt festivālam māksliniekus, kuri veido savas izrādes, dziļi un pārdomāti analizējot reālos procesus, un kuri savām idejām atrod precīzus, ietekmējošus un iedvesmojošus tēlus. 

Arī nākamgad Vides Deja meklēs māksliniekus, kuri būs jūtīgi pret vietējiem apstākļiem, un konceptualizēs tos kā vispārcilvēciskas tendences.

Komentāri
* E-pasts netiks publicēts vietnē.